Spekulācija un par nākotnes ēdienu Latvijā, no kura izriet jauni materiāla eksperimenti.

 

Koncepts
2030. gadā Latvijas pelēkais zirnis kļūst par pieprasītāko izejvielu Eiropas tirgū un mēs ar to leposimies tikpat ļoti kā itāļi ar vīnu, pastu vai picu. Izzūdot lopkopībai, tas būs galvenais olbaltumvielu avots, ar ko ikdienas steigā uzņems pilnvērtīgu uzturu, vienlaikus saglabājot estētisko un garšas baudījumu. Masveidā radušās pākstis un mizas izmantos jauna biomateriāla sastāvā, kas aizstāj ādu un plastmasu.

 

Apraksts

Latvijas nacionālais ēdiens izsenis ir pelēkie zirņi ar speķi. Itāļi par saviem nacionālajiem ēdieniem var runāt stundām ilgi, jo tos lieto ikdienas uzturā, bet mēs? Cik daudz mēs zinām un lepojamies ar pelēkajiem zirņiem? 

Tuvāko 20 gadu laikā krietni samazināsies lopkopība, jo tā patērē ārkārtīgi daudz resursus, kas ietekmē globālo sasilšanu. Straujāk palielināsies vegānu skaits Latvijā, kam pākšaugi ir viens no galvenajiem olbaltumvielu avotiem.

Lopbarības, ganību ainavas un fermas nomainīs ziedošu zirņu plantācijas un siltumnīcas. Lopu ādas aizstās pāksts un mizas biomateriāli.   Ikdienas steigā cilvēkiem daudz svarīgāk kļūs īsā laikā uzņemt nepieciešamo dienas uzturvērtību, bet nezaudēt garšas un estētisko baudījumu.

Pasaulē atpazīstamību iemantosim ne tikai kā pelēkie latvieši, bet leposimies, ka 2015. gadā Latvijas lielie pelēkie zirņi, kā pirmais Latvijas produkts Eiropas Savienībā, ieguvis aizsargātas cilmes vietas nosaukuma aizsardzību.

Rakstu Latvijas Avīzē lasi šeit.

​